Jēzu, es uzticos Tev!

Žēlsirdības stunda


Kunga Jēzus nāves stunda, trīs pēcpusdienā, ir priviliģēts laiks Dieva žēlsirdības godināšanā. Šajā stundā mēs garā stāvam Kristus krusta pakājē, lai Viņa ciešanu nopelnu dēļ lūgtu žēlsirdību sev un visai pasaulei. Trešajā stundā - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei - lūdz manu žēlsirdību, īpaši grēciniekiem, un kaut uz īsu brīdi iedziļinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstātībā nāves brīdī. Tā ir lielās žēlsirdības stunda visai pasaulei (Dienasgrāmata 1320). Uzreiz jāpaskaidro, ka te nav runa par pulksteņa stundu (60 min.), bet gan par Jēzus miršanas brīdi pie krusta jeb par lūgšanu trijos pēcpusdienā.

Jēzus nedeva gatavu lūgšanas formulu plkst. trijiem pēcpusdienā, bet teica, ka var iet Krusta ceļu, apmeklēt Vissvētāko Sakramentu, bet, ja laiks to neļauj, tad vietā, kur esam plkst. trijos, kaut uz īsu brīdi vienoties ar Viņu, mirstošu uz krusta. Šīs lūgšanas priekšmets ir Kunga ciešanu noslēpums. Lūgšana Žēlsirdības stundā saistās ar konkrētiem nosacījumiem: ir jālūdzas trijos pēcpusdienā (kad pulkstenis sit šo stundu), lūgšana jāvērš tieši uz Jēzu, bet lūgumos jāatsaucas uz Viņa sāpīgo ciešanu vērtību un nopelniem.

Praksē un publikācijās bieži atkārtojas doma, ka trijos pēcpusdienā jāskaita Dieva žēlsirdības kronītis un ka kronītim, kas skaitīts šajā laikā, ir sevišķs spēks. Tāda domāšana izriet no Māsas Faustīnes atstāto Dieva žēlsirdības godināšanas veidu nezināšanas un varbūt arī no vajadzības lietot gatavu lūgšanas formulu. Lūgšana Žēlsirdības stundā ir Dieva žēlsirdības kulta atsevišķa forma, ar kuru Jēzus saistīja konkrētu apsolījumu un tās praktizēšanas veidus. Viņš nekur nav sacījis, ka šajā stundā jāskaita Dieva žēlsirdības kronītis. Protams, trijos mēs varam skaitīt kronīti tā, kā jebkurā citā dienas un nakts stundā, bet tad mēs nepraktizējam Žēlsirdības stundas lūgšanu (tikai lūdzamies kronīti). Dieva žēlsirdības kronītis nevar būt lūgšana Žēlsirdības stundā, jo ir vērsta uz Dievu Tēvu (Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev...), bet lūgšanai Žēlsirdības stundā jābūt vērstai tieši uz Jēzu.

Žēlsirdības stundas lūgšanas sistemātiska praktizēšana ieved personīgā, tiešā kontaktā ar Jēzu, jo liek pārdomāt Viņa žēlsirdību, kas atklājas ciešanās, liek vērsties pie Viņa tiešā veidā, kā pie kāda, kas mums ir ļoti tuvs, un Viņa ciešanu nopelnu dēļ lūgt sev un pasaulei vajadzīgās žēlastības. No mums ir atkarīgs, vai trijos pēcpusdienā mēs gribam praktizēt Žēlsirdības stundas lūgšanu vai skaitīt Dieva žēlsirdības kronīti. Dieva žēlsirdības godināšanas tālāk nodošanā un tās praksē tas ir skaidri jānorāda, lai kronītis netiktu jaukts kopā ar Žēlsirdības stundu.

Ģenēze, izskaidrojums un apsolījumi

Žēlsirdības stunda - tā par savas nāves stundu runāja pats Kungs Jēzus, kad 1937. gada oktobrī Krakovā deva Māsai Faustīnei nākamo kulta formu Dieva žēlsirdības godināšanā. Pavēli pagodināt savas nāves stundu Viņš atkārtoja dažus mēnešus vēlāk, 1938. gada februārī, atklādams šīs godināšanas mērķi, veidu, un vēlreiz atkārtodams  ar to saistīto apsolījumu. Es tev atgādinu, Mana meita – Viņš teica Māsai Faustīnei - cikreiz tu dzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu, iegremdējies visa Manā žēlsirdībā, pielūgdama un slavēdama to; piesauc tās visspēcību visai pasaulei, bet sevišķi nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā tika atvērta ikvienai dvēselei. (...) Šajā stundā tika dota žēlastība visai pasaulei - žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu (Dienasgrāmata 1572). Šajā stundā izpildījās cilvēka atpirkšanas darbs. Jēzus gandarīja Dievam par mūsu grēkiem caur savām ciešanām un paklausību līdz nāvei, un tādā veidā samierināja mūs ar Tēvu, atvēra Ādama aizslēgtos debesu vārtus. Krustā žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu, nevis to atmeta, bet piepildot, pārsniedza tās mēru.

Jēzus miršanas uz krusta brīdī mums ir jāpārdomā Dieva žēlsirdības noslēpums, kurš vispilnīgāk atklājās tieši Iemiesotā Dieva Dēla ciešanās un nāvē. Kaut uz īsu brīdi - lūdza Kungs Jēzus - iedziļinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstātībā agonijas brīdī (Dienasgrāmata 1320). Pārdomām par Kunga ciešanām ir jāved mūs uz Jēzus žēlsirdības pielūgšanu un slavēšanu, bet arī - pēc Viņa vēlējuma - uz Dieva žēlsirdības lūgšanu visai pasaulei, jo sevišķi grēciniekiem, kuriem tā visvairāk vajadzīga.


Kungs Jēzus deva Māsai Faustīnei arī konkrētas norādes, kādā veidā svinēt Žēlsirdības stundu. Viņš teica: Centies šajā stundā iet Krusta ceļu, ja pienākumi tev to atļaus; bet ja tu nevari iet Krusta ceļu, tad vismaz ieej uz brīdi kapelā un pagodini Manu Sirdi, kas ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; bet ja tu nevari ieiet kapelā, iegremdējies lūgšanā tur, kur esi, kaut uz īsu brītiņu (Dienasgrāmata 1572). Lai praktizētu lūgšanu Žēlsirdības stundā, nav obligāti jāiet uz baznīcu, vai tam jāvelta daudz laika. Ja mums nav laika, pietiek ar īsu brīdi, lai garā nostātos Golgātas krusta pakājē un vienotos ar mirstošo Jēzu. Kungs Jēzus - izņemot kristīgajā dievbijībā zināmo Krusta ceļu - neiedeva nekādu lūgšanas formulu, bet no Viņa teiktā (apsolījumu) analīzes izriet, ka lūgšanai Žēlsirdības stundā jāizpilda konkrēti nosacījumi.


Pirmkārt [lūgšanai] jābūt svinētai plkst. trijos pēcpusdienā (nevis naktī), jo tās mērķis ir pagodināt Jēzus miršanas uz krusta brīdi. Otrkārt - tai jābūt vērstai tieši uz Kungu Jēzu, tātad, ne uz Dievu Tēvu, Dievmāti vai uz sv. Māsu Faustīni. Kungs Jēzus taču pateica: Es neko neatteikšu dvēselei, kura Mani lūdz... (Dienasgrāmata 1320). Mēs tomēr varam lūgt žēlsirdību kopā ar Mariju, kas stāv pie krusta, un kopā ar sv. Māsu Faustīni. Lūgšanās mums jāatsaucas uz Kunga Jēzus sāpīgo ciešanu vērtību un nopelniem, tāpēc šajā lūgšanā mēs lietojam formu: Tavu sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ, mēs lūdzam Tevi, Kungs... Mēs nesakām: Vissvētās Mātes aizbildniecības dēļ... vai: Caur sv. Māsas Faustīnes aizbildniecību..., jo tad lūgšanā mēs atsauktos uz Dievmātes vai svēto vērtībām un nopelniem, bet mums jāatsaucas - kā to vēlas Kungs Jēzus - uz Viņa ciešanu nopelniem. Nodomiem, kuros mēs lūdzamies Žēlsirdības stundā (aizlūgumi), ir jābūt saskaņotiem ar Dieva gribu, kas ir katras lūgšanas būtība, bet pašai lūgšanai jābūt paļāvīgai un saistītai ar žēlsirdības darbiem pret tuvākajiem, kas ir patiesas Dieva žēlsirdības godināšanas priekšnoteikums.


Ar tā praktizētu lūgšanu Žēlsirdības stundā Kungs Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu apsolījumu. Šajā stundā - Viņš teica Māsai Faustīnei - Es neko neatteikšu dvēselei, kura Mani lūdz caur Manām ciešanām (Dienasgrāmata 1320). Bet citā vietā Viņš piebilda: Šajā stundā tu izlūgsi visu sev un citiem (1572).

 

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap. un m. Biruta Krivteža

no www.faustyna.pl

 



Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .