Jēzu, es uzticos Tev!

Dieva žēlsirdības kronītis

Latvijas Bīskapu konference apstiprinājusi lūgšanas "Dieva žēlsirdības kronītis" oficiālo tulkojumu un aicina ievērot šo vienoto formu visus, kas lūdzas šo lūgšanu, kas nodarbojas ar lūgšanu grāmatu un svētbildīšu, kuras ietver šo lūgšanu, izdošanu (katolis.lv, 19.oktobris, 2017):

(jālūdzas tā, kā rožukroni)

Ievadā:

Tēvs mūsu, kas esi Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, Viņa viendzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis Poncija Pilāta laikā, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svētajai katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei. Amen.

Piecas reizes:

Uz Rožukroņa lielajām zīlēm (1 reizi):

Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava mīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Uz mazajām zīlītēm (10 reizes):

Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!

Lūgšanas beigās

3 reizes:

Svētais Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli!

**********

Ģenēze un pareizums

Šī lūgšana ir sevišķa Dieva dāvana mūsu laikiem. Kungs Jēzus to diktēja Māsai Faustīnei Viļņā 1935. gada 13.-14. septembrī. Piektdien, 13. septembrī Māsa Faustīne savā cellē redzēja eņģeļa vīziju, kurš atnāca sodīt zemi par grēkiem. Kad viņa ieraudzīja šo Dieva dusmu zīmi, sāka lūgt eņģeli, lai viņš nedaudz pagaidītu un pasaule darīs gandarīšanu. Tomēr nostājoties Svētās Trīsvienības majestātes priekšā, viņa neuzdrošinājās atkārtot šo lūgumu. Tikai tad, kad dvēselē sajuta Jēzus žēlastības spēku, viņa sāka lūgties ar vārdiem, kurus iekšēji dzirdēja. Kad es tā lūdzos, - viņa ierakstīja Dienasgrāmatā - ieraudzīju eņģeļa bezspēcību, un viņš nevarēja izpildīt taisnīgo sodu (...) par grēkiem (Dienasgrāmata 475).

Otrajā dienā, kad viņa atnāca uz kapelu, Kungs Jēzus viņu vēlreiz pamācīja, kādā veidā jāskaita šī lūgšana, kuru mēs saucam par Dieva žēlsirdības kronīti. Sākumā, tu noskaitīsi vienu <Tēvs mūsu> un <Esi sveicināta, Marija>, un <Es ticu uz Dievu>, - Viņš mācīja Māsai Faustīnei - tālāk uz <Tēvs mūsu> zīlītēm teiksi šādus vārdus: <Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļākā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem>; uz <Esi sveicināta, Marija> zīlītēm teiksi šādus vārdus: <Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei>. Beigās tu trīs reizes teiksi šos vārdus: <Svētais Dievs, svētais, varenais Dievs, svētais, mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli> (Dienasgrāmata 476).

Šāda lūgšanas formula ir paredzēta tās individuālai un kopīgai skaitīšanai. Ja kāds individuālā recitēšanā daudzskaitli izmainītu uz vienskaitli - <mūsu grēki> uz: <mani grēki>; <esi žēlsirdīgs mums> uz: <esi žēlsirdīgs man> - darbotos pret Jēzus gribu - raksta pr. prof. Ignacijs Ružickis (Ignacy Różycki) - un tas, ko viņš recītētu, vairs nebūtu Dieva Žēlsirdības Kronītis, jo šajā formulā <mēs> nozīmē to, kurš recitē, un tos, par kuriem viņš speciāli lūdzas, bet <visa pasaule> ir visi pārējie, dzīvie un mirušie. Tādējādi Jēzus, pieprasīdams, lai tas, kurš recītē Kronīti, lūgtu apžēlošanu <mums> nevis <man> - cīnās pret egoismu lūgšanā un dara Žēlsirdības Kronīti par upurgatavas mīlestības aktu. Dieva žēlsirdības kronīša saturā ne tikai nedrīkst mainīt skaitli, bet arī izdarīt kādas izmaiņas - pieliekot kādus vārdus vai tos izņemot.

Šīs lūgšanas popularizēšanas un skaitīšanas praksē sastopamies ar daudzām nepareizām lietām. Visbiežāk ir pielikti klāt daži vārdi vai teikumi, piem.: esi žēlsirdīgs mums, Svētam Tēvam,... un visai pasaulei vai: Viņa sāpīgo ciešanu, Dievmātes septiņu sāpju, dēļ, esi žēlsirdīgs..., vai lūgšana Gods lai ir Tēvam un Dēlam... ielikta pēc Es ticu uz Dievu. Notiek arī tā, ka Kunga Jēzus diktētā Kronīša saturā tiek izlaisti daži vārdi, piem. beigās nesaka vārdus ...un pār visu pasauli, aprobežodamies ar formulu, kas ņemta no Suplikācijām. Visas izmaiņas, pielikumi, vai kādu vārdu izņemšana no Dieva žēlsirdības kronīša satura maina tā nozīmi un rezultātā mēs jau skaitām citu lūgšanu, nevis to, kuru diktēja Kungs Jēzus. Šo lūgšanu nedrīkst arī skaitīt pēc rožukroņa parauga un atsevišķas desmites atdalīt ar meditācijām, nodomiem vai jelkādiem tekstiem. Nodomi vai meditāciju teksti jālasa sākumā, pirms kronīša teksta, lai tas tiktu noskaitīts pilnībā tādā formā, kādā to deva Jēzus. [...]

Teoloģiskā nozīme

Dieva žēlsirdības kronītim ir ļoti bagāts saturs, tāpēc ir vērts pakavēties pie atsevišķu vārdu un noformulējumu nozīmes. Visa lūgšana ir vērsta uz Dievu Tēvu, kuram mēs upurējam Viņa vismīļāko Dēlu kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem, bet Viņa sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ mēs lūdzam Dieva žēlsirdību mums un visai pasaulei. Skaitīdami šo lūgšanu mēs piedalāmies Kristus vispārējā priesterībā, upurēdami Dievam Tēvam Viņa vismīļāko Dēlu kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Savā laikā par kronīša satura nozīmi bija teoloģiska diskusija par šīs lūgšanas pareizumu, un saistībā ar to – par tās pārdabisko izcelsmi. Pr. Vincentijs Granats, Ļubļinas Katoļu universitātes (KUL) bijušais rektors, bija pārliecināts, ka Dieva žēlsirdības kronītī ir teoloģiskas kļūdas, un tāpēc tas nevar nākt no Dieva. Simpozijā, kas bija veltīts Dieva žēlsirdības tēmai, viņš nolasīja referātu, kurā rakstīja: Augšminētajā lūgšanā ir būtiskas teoloģiskas kļūdas: pirmkārt, Dēla Dievišķība ir tā pati, kas Dieva Tēva, tātad tā nevar būt upurēta Pirmsmūžīgajam Tēvam; otrkārt, nedrīkst salikt upurī vai vispār kaut kādā veidā upurēt Dievišķību; treškārt, tas nevar būt pārlūgums par grēkiem, jo Dievišķība un konkrēti Dievs piedod grēkus, bet Viņš nav pārlūguma upuris; tieši Pestītājs, savā cilvēciskajā dabā, ir pārlūgums par mūsu grēkiem.

Šo strīdīgo jautājumu izskaidroja pr. prof. Ignacijs Ružickis: formulas mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību jāskata visā veselumā; nedrīkst izraut no konteksta vienu vārdu Dievišķība. Vienīgi kontekstā - raksta pr. Ružickis - var atrast (...) atslēgu (pareizai vārdu interpretācijai), kā to pieprasa katra kriticisma pamatregula. Tā būtu nopietna pretošanās zinātniskās interpretācijas principiem; jēgas, kādu Pestītājs gribēja piešķirt šai formulai, brutāla falsifikācija, kas novestu līdz teoloģiskam absurdam, ja - neņemot vērā kontekstu - vārdu <Dievišķība> skaidrotu kā <Dieva daba>, jo ir acīmredzams, ka Jēzus Kristus Dievišķā daba ir identiska ar Tēva dabu un tādēļ nevar būt Viņam upurēta.

Šī formula, par kuru tika diskutēts, neparādījās pirmo reizi Dieva žēlsirdības kronīša saturā, bet jau ilgāku laiku tika lietota Baznīcā euharistiskajā un kristoloģiskajā kontekstā. Vissvarīgākais un vissvinīgākais euharistiskais konteksts - norāda pr. Ružickis - ir visa Jēzus euharistiskās klātbūtnes dogmatiskā definīcija, kuru noformulēja Tridentas koncils, un kurā <Dievišķība> nenozīmē Dievišķo dabu, kas ir kopīga Trim Personām. Dievišķība te nozīmē tieši - tas ir, precīzi, stingri - Jēzus Dievišķo Personu. Tā pati formula euharistiskajā kontekstā parādījās lūgšanā, kuru eņģelis nodiktēja bērniem Fatimā 1916. gadā. Tātad, skaitīdami Dieva žēlsirdības kronīti, mēs upurējam Tēvam ne tikai Jēzus Dievišķību, bet visu Viņa Personu, tas nozīmē, gan Viņa Dievišķo personību, gan arī visu cilvēciskumu, ko veido miesa, asinis un dvēsele.

Tomēr var parādīties jautājums: vai visa Iemiesotā Dieva Dēla Persona var būt upurēta Dievam? Uz šo jautājumu pozitīvi atbild pr. Ružickis, atsaucoties uz sv. Pāvila vēstuli Efeziešiem, kurā ir runā par to, ka Kristus, izpildīdams savu misiju, pats pirmais mūsu dēļ sevi atdevis Dievam par dāvanu un upuri (Ef 5,2). No Pāvila teksta ir skaidrs, - raksta pr. Ružickis - ka Dievam Tēvam Kristus saliktais upuris bija Viņš pats visā veselumā, tas nozīmē, viss Viņa cilvēciskums un Viņa Dievišķā Persona. Tāpēc, izsakot šos Kronīša vārdus, mēs vienojamies ar Jēzus upuri pie krusta, kuru Viņš salika mūsu atpestīšanai. Sacīdami vārdus: Tava vismīļākā Dēla mēs atsaucamies uz to mīlestību, ar kuru Dievs Tēvs apdāvina savu Dēlu, un Viņā - visus cilvēkus. Mēs atsaucamies - raksta pr. Ružickis - uz visspēcīgāko argumentu, lai Dievs mūs izklausītu.

Kronītī mēs lūdzam žēlsirdību mums un visai pasaulei. Vārds mums nozīmē personu, kas skaita šo lūgšanu, un visus tos, par kuriem viņa vēlas un par kuriem tai ir pienākums lūgties. Turpretī: visa pasaule - tie ir visi cilvēki, kas dzīvo pasaulē, un dvēseles, kuras cieš šķīstītavā. Kad uzticīgi nolasām Dieva žēlsirdības kronīša tekstu, vienlaikus veicam žēlsirdības aktu pret tuvākajiem, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs saņemtu žēlsirdību no Dieva.

Apsolījumi

Ar [Dieva žēlsirdības kronīša] lūgšanu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus ar nosacījumu, ja pareizi praktizēsim Dieva žēlsirdības godināšanu, tas ir, paļāvības uz Kungu Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Šīs paļāvības izpausme ir izturība lūgšanā; jo lielāka paļāvība, jo lielāka izturība kronīša skaitīšanā. Kungs Jēzus sacīja Māsai Faustīnei, ka caur šo kronīti var izlūgt visu, bet nekad neteica, ka uzreiz un pēc vienreizējas noskaitīšanas, izņemot labas nāves žēlastību. Savā Dienasgrāmatā Māsa Faustīne apraksta tādas situācijas, kad viņas lūgums tika izpildīts pēc vienreizējas kronīša noskaitīšanas, piem. negaisa norimšana (D. 1731), un tādas, kad viņa šo lūgšanu nemitīgi skaitīja daudzas stundas no vietas, piem. izlūdzot lietu (D. 1128). Kad viņa lūdzās pie mirstošiem, reizēm pietika vienu reizi noskaitīt kronīti, lai izlūgtu laimīgas un mierīgas nāves žēlastību, bet citreiz, kad dvēselei bija vajadzīga liela lūgšanas palīdzība, vajadzēja to skaitīt daudzas reizes (D. 1035).

Ar paļāvīgu Dieva žēlsirdības kronīša skaitīšanu Kungs Jēzus saistīja apsolījumu izlūgt visādas žēlastības, sakot: Caur šī Kronīša skaitīšanu Man patīk dot visu, ko cilvēki no Manis lūgs (D. 1541) un piebilstot: ja tas (...) būs saskaņā ar Manu gribu (D. 1731). Dieva griba ir Viņa mīlestības pret cilvēku izpausme, tāpēc viss, kas nav saskaņots ar to, ir vai nu slikts, vai kaitīgs, un tāpēc [...] vislabākais Tēvs to nevar dot, jo Viņš vēl cilvēkam tikai un vienīgi labu mūžības perspektīvā. Šajā vispārējā apsolījumā nav runa tikai par pārdabiskām žēlastībām, bet arī par laicīgiem labumiem.

Konkrētie apsolījumi attiecas uz nāves stundu, vai precīzāk sakot, uz laimīgas un mierīgas nāves žēlastību, tas ir, žēlastības stāvoklī un bez bailēm un izmisuma. Šīs žēlastības sev var izlūgt ne tikai tie, kuri paši ar paļāvību skaita šo kronīti, bet tās var saņemt arī mirstošie, pie kuriem citi lūgsies ar kronīša vārdiem. Katru dvēseli (...), kura skaitīs šo Kronīti, - apsolīja Kungs Jēzus - es sargāju nāves stundā kā savu godību, vai [ja] pie mirstošā citi [to] noskaitīs, tad [mirstošais] saņems tādas pašas atlaidas. Kad pie mirstošā skaita šo Kronīti, Dieva dusmas norimst un dvēseli apņem neizmērojama žēlsirdība (D. 811). Labās nāves žēlastību jeb atgriešanās un grēku piedošanas [žēlastību], Kungs Jēzus apsola pat pēc vienreizējas visa kronīša noskaitīšanas Dieva žēlsirdības godināšanas garā, tas nozīmē paļāvības attieksmē uz Kungu Dievu (ticības, cerības, mīlestības, pazemības un patiesas un dziļas grēku nožēlas attieksmē) un žēlsirdības attieksmē pret tuvākajiem. Lai arī būtu visnocietinātākais grēcinieks - Viņš teica - ja tikai reizi noskaitīs šo Kronīti, saņems žēlastību no Manas neizmērojamās žēlsirdības (D. 687).

Ar šo lūgšanu saistīto žēlastību lielumu atklāj Kunga Jēzus teiktie vārdi Māsai Faustīnei: Caur šā Kronīša skaitīšanu tu Man pietuvini cilvēci (D. 929). Priesteriem tas jādod grēciniekiem kā pēdējā glābšanas iespēja (D. 687).

 

 

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap. un m. Biruta Krivteža

no www.faustyna.pl

 



Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .